Azaidi Toronto Latviešu Centrā

 

 

 

Kad domājam par Toronto Latviešu Centru, mums, torontiešiem un hamiltoniešiem, tūlīt nāk prātā Azaidi – to plānošana, gatavošana vai baudīšana. Neskaitāmi daudziem ir bijusi iespēja izbaudīt šo seno Centra tradīciju. 

Azaidi notiek apmēram reizi mēnesī. Skatat sarīkojumu kalendārā.


*Atsevišķā azaida cena ir $28.00. Ja jūs iegādāsieties kuponus iepriekšpārdošanā, Centra birojā vai online, pērkot 10 kuponus jūs dabūsiet 11 par $280.00. Tādā veidā cena sanāks tikai $25.45 par katru azaidu. Bērniem (no 9 līdz 12 gadu vecumam) cena ir $14.00.

*Azaida cenā kā vienmēr ieskaitīti valsts nodokļi ($3.22) un “bottomless” kafija vai tēja ($1.50)

*Ingo, mūsu galvenais šefpavārs, personīgi pārzina ēdienu tapšanu.

*Divas nedēļas pirms azaida ir izsludināta galvenā ēdienkarte.

*Mūsu konditorejas klāsts ir palicis lielāks ar mazāka izmēra sviesta krēma tortēm, dāvināšanai vai izbaudīšanai uz vietas. Pieņemam arī iepriekšējus pasūtījumus. Slavenā moka-bezē torte vēl arvien ir piedāvājumā.

*Izmantojiet iespēju nopirkt dažādus ēdienus, pīrāgus un tortes mājās nešanai.

 

Atliek tikai teikt uz redzēšanos Azaidā!

 

 *** *** ***

Mīlestība iet caur vēderu

Vēl jo projām vairāk nekā 50 brīvprātīgo darbinieku iesaistīti Latviešu Centra Toronto azaidu rīkošanā

 

Sendienās ēdiens bija izdzīvošanas jautājums. Cilvēks izjuta dziļas jūtas pret to personu, kas viņam sagādāja dienišķo maizi. Arī šodien maltītes ģimenes un draugu lokā nav zaudējušas īpašo nozīmi.

Ideja par aizaidu rīkošanu Latviešu Centrā Toronto radās aptuveni gadu pēc tam, kad Centra ēka tika iegādāta 4 Credit Union Drive. Vispirms visus stāvus pārbūvēja, kas ilga apmēram gadu, darbus pārzināja Alfons Kalns, arhitekts Uldis Gustavs un būvuzņēmējs Alfrēds Jekums. Pirmais Centra valdes priekšsēdis bija Valdis Liepiņš, kurš nu jau sen dzīvo Latvijā.  1979. gadā tika nodibināta arī Dāmu komiteja, pirmā priekšniece bija Silvija Zeltkalne. Dāmu komiteja sadarbojās ar azaida grupām, bija vajadzīgas kasieres, Aina Krūgers ilgus gadus veica grāmatvedību, Maija Kunaus apzināja darbiniekus.

Kopš azaidi tiek noturēti Centrā, nu jau būs trīsdesmit septiņi gadi. Pats idejas autors bija Ričards Grigors, kas tajā laikā strādāja viesnīcu nozarē, vadošā amatā finanšu jomā un kam likās, ka kopā sanākšana svētdienu rītos pie bagātīgi klāta galda, tautai varētu patikt un Centram atmaksāties.

Sākumā azaidi bija mazās grupiņās, un tad vēlāk noorganizējās četras lielākas grupas. Pirmās grupas vadītājs bija Valdis Vagners, otrās Alfons Kalns, viņa pienākumus vēlāk pārņēma Edmumds Baumanis, trešo grupu vadīja Ričards Grigors un ceturto Laimons Grīnbergs. Trešai grupai likvidējoties, ceturtā grupa palika kā trešā grupa un tās vadītājas pienākumus pārņēma Sofija Apinītis.

Katrai grupai bija izcilas pavāres - Ērika Adamsons, Rasma Zone, Zane Grigors, Ruta Lasums, Rasma Suchovs ar palīdzi Ženiju Sīlis un palīgos nāca arī šefpavārs Āris Šulcs.

Trešai grupai labu laiku palīgos brauca hamiltonieši, kas joprojām ir slaveni ar savu uzticīgo ierašanos, kaut ārā trako cīruļputenis. Papildus grupas, kā pateicību jeb atmaksājumu Centram, kādu laiku veidoja skolnieki un dejotāji.

Aktīvajos gados azaidi notika katru svētdienu un gāja tik lustīgi, ka pat tika sacerēti pantiņi:

“Katra čakla azaidgrupa

Ir kā klimpām pilna zupa.

Centram naudas zeķi pilda,

Igauņiem pat māgas pilda.”

Vēl pirms dažiem gadiem azaidi notika katru mēnesi, bet, diemžēl, apmeklējums ir krities un katru mēnesi tie vairs neatmaksājās. Tā nāca lēmums, ka Latviešu Centrs Toronto bagātīgās maltītes piedāvās septiņas reizes gadā uz ievērojamiem svētkiem, kā Kapusvētki, Helovīni, Mārtiņdiena, Zelta svētdiena, Sirsniņu diena, Pūpolsvētdiena un Ģimenes diena. Pēdējā sezonā Helovīnu azaidu izņēma no saraksta, jo iepriekšējā gadā šim azaidam vairs nebija pietiekošs apmeklējums.

Agrākos laikos varēja teikt, ka grupas sadalījās divās komandās. Viena, kas gatavoja ēdienu, galvenokārt sestdienās pirms azaida, un tad otra, kas svētdienās iekārtoja zāli, uzklāja galdus, izlika vajadzīgos traukus un servēja ēdienus. Šodien darbinieku skaits ir mazāks, un lielākā daļa palīgu darbojas abās dienās.

 Katram tomēr ir vairāk vai mazāk ierasts darbs. Virtuvē ir gaļas, zivju, kartupeļu un sakņu gatavotāji. Tad salātu griezējas un maisītājas. Speciāls uzdevums ir sagatavot un dekorēt pildītās olas, salikt siļķu šķīvjus un auksto galdu dekoratīvā veidā. Dažu ēdienu gatavošanu pabeidz tikai svētdienu rītā. Azaidā tiek piedāvāts aukstais galds, karstais galds, kafija un kūkas un, protams, ir pieejams arī bārs. Katram ir sava vieta un atbildīgi darbinieki, kas to sakārto un servē. Pie karstā galda reizēm ir liellopu cepetis vai liels šķiņķis, ko griež un servē turpat pie galda. Un tad vēl ir grupiņa darbinieku, galvenokārt jaunieši, kas maltītes laikā viesus apkalpo ar dzērieniem no bāra, novāc tukšos traukus un sagatavo apmeklētāju rēķinus.

No kādreizējām četrām grupām nu ir palikušas divas. Šobrīd pirmās azaida grupas aktīvie darbinieki ir tās vadītājs Valdis Kauliņš, viņam palīgā nāk sieva Silvija, abu grupu koordinētaja  ir Sofija Apinītis. Grupai ir savi atsevišķi pavāri, saukti par trīs draugiem jeb „trīs amigos”, tie ir Lionel Zondo, Ivars Mikelšteins un Roberts Vagners. Aktīvi palīgi ir Enzeliņu ģimene – Zinta, Oļģerts, Alixs, Ivars un meita Larisa Kaļiņš. Tāpat Daina Vagners Morgan, Zane Vagners, Edīte un Laimons Ērģļi, Anita un Guntis Liepiņi, Milija Budrēvics, Andris Krūmiņš, Ivars Mikelšteins, Inta Šulcs, Jānis Ūdris, Aivars Vinters. Kūku galdu uzrauga Vija Grimba, Sibylle Bundža un Dace Priede. Pie kases strādā Aija Kārkliņš, Māra Veilands, Gundega Vilks un Zinta Enzeliņš. Garderobē Valdis Pētersons un Guntis Liepiņš, un galdus numurē un atnācējiem vietas ierāda Beatrise Līcis.

Savukārt otrās azaidu grupas aktīvie darbinieki ir tās vadītājs Uldis Amoliņš, Uldis azaidu darbībā ir iesaistījis visu savu ģimeni, sievu Sarmīti un meitas Zintu un Kristu. Otrā grupā virtuvē pavārs ir Vilis Miklašēvics, pie salātiem stradā Māra Kūlnieks, Brigita Ivsiņš, Sheila Vinklers, Alda Siksna, un bijušas palīgā Zanda Vectīrele,  Dzintra Jansons, Ināra Lūsis – Zondo. Karsto galdu servē Egīls Fogels, Brian Johnston, Jānis Ūdris, Silvija Baltraite, palīgā nākuši Ivars Jansons un citi, pie kūku galda saimnieko Sarmīte Amoliņš, Ruta Fogels, Anda Johnston, un kūku kasiere Krista Amoliņš un palīdze Aija Mazsīlis. Pie galvenās kases strādā Skaidrīte Alksnis un Aija Kārkliņš. Par kafiju rūpējas Suzanne Zaķis, Ilga Ankurs, un reizēm Aija Olson - Wood, bārā strādā Vilnis Blūms un Auseklis Zaķis, garderobē Valdis Pētersons un Arvis Negraschis. Aizaida baudītājus uzņem un vietas laipni ierāda Zinta Amoliņš.

Pa šiem gadiem ir bijuši daudzi čakli palīgi, kas nesavtīgi ziedojuši savu laiku un nu jau ir aizgājuši pelnītā atpūtā, vai arī, diemžēl, vairs nav starp mums. Paldies jāsaka Ainai un Valdemāram Krūgeriem, Ernai Zālamanis, Kārlim Rēvaldam, Viktoram Upeslācim, Ērikai, Mārim un Kristai Treigutiem, Natālijai un Guntim Tannis, Gundai un Oļģertam Bērnaus, Martai un Pēterim Ķuzēm, Ērikai Yost un Andrim Rubenim, Rasmai un Imantam Ruģeļiem, Baibai un Valdim Ķurēniem, Rasmai un Arnoldam Zonēm, Aivai Vinterei, Austrai Vagners, Laurai Blatchins, Anitai Bredovskis, Ainai Balodis, Austrai Bārs, Rutai Lasums, Mārim Pauderim, Melānijai Preiss, Ainai Selgai, Irinai Turķis, Ērikai un Brunim Adamsoniem, Andrejam Briedim, Irinai Brunavs, Velgai Jansons, Dzidrai Siksnai, Rasmai Tērauds, Ojāram Turķim un Helmutam Lercham un citiem palīgiem.

Agrāk grupas pašas izveidoja azaida ēdienkarti, un plaukuma laikā katrai grupai bija arī savs lepnums. Daži ēdieni bija vairāk iecienīti nekā pārējie.

Lietas ir mainījušās un par ēdienkarti šobrīd ir atbildīgs šefpavārs Ingo Kārkliņš. Viņš zina proporcijas, saprot garšas un ir vienīgais profesionālis virtuvē. Ingo sapērk, kas nepieciešams, un Latviešu Centrs Toronto nomaksā rēķinus.

Azaidos vienmēr īpašs un pieprasīts ir kūku galds. Pēdējo sezonu kūkas gatavo Centra profesionālā kulināre, bet pirms tam iecienīto bizē kūku cepa un no mājām veda Vija Grimba, Austra Bārs, Dzidra Siksna un Natālija Tannis. Par ābolkūku gādāja Dace Priede. Bija laiks, kad kūkas veda no Hamiltonas. Vēl tad, kad bija trīs grupas, saldā ēdienā varēja iegādāties pildītās pankūkas. Nu pankūku cepēja, Dzidra Siksna, ir aizgājusi “pensijā”.

Īpaši jāpiemin Sofija Apinītis, kas pārskata visu, un rūpējas, lai viss būtu paveikts. Sofija sagatavo galdus ar galdautiem un puķēm, vadoties pēc tā, kāda nu ir azaida tēma. No 1988. gada līdz 2004. gadam viņa pildījusi Dāmu  komitejas priekšnieces  pienākumus un tūlīt pēc tam ir aktīvi iesaistījusies azaida grupu darbībā. Abi esošo grupu vadītāji sazinājās ar saviem brīvprātīgajiem darbiniekiem, un, ja kādu iemeslu dēļ kāds iztrūkst, Sofija izpalīdz sameklēt aizvietotāju. Paldies viņai par pacietību un ieguldīto darbu visus šos gadus!

Nevaram arī aizmirst Edīti Āpši, Centra sirds un dvēsele, kas ilgus gadus rūpējās un organizēja brīvprātīgos darbiniekus, ne tikai azaidiem, bet visiem darbiem, sarīkojumiem un talkām. Viņas ļoti trūkst.

Azaidi ir iecienīti uz ģimenes svinībām. Saprotams, šeit ir garšīgs ēdiens, zināma sabiedrība un gaisā virmo latvietība. Latviešu virtuvi ir iecienījuši arī igauņi un citas tautas. Patīk ēdiens, nāk un atbalsta, satiek savus cilvēkus. Kādreiz pat pusi no apmeklētājiem sastāda tikai cittautieši. Tikai latvieši vien azaidus nevarētu uzturēt. Privātām radu un draugu ballītēm Latviešu Centrs Toronto azaida laikā piedāvā arī Gaujas zāles īri.

 

Jānāk un jāpalīdz

 

Uz jautājumu, kas ir motivācija atbalstīt azaidus, Valdis Kauliņš saka, Centrs ir jāuztur, jānāk un jāpalīdz. Tas ir enkurs latviešu sabiedrībā. Dažas grupas pazūd un ir svarīgi, ka latviešiem ir pulcēšanās vieta. Latviešu ēdiens, latviešu gars. Ja nebūtu latviešu Centrs, kur latvieši pulcētos? Kur latvieši nāktu kopā? Valdi un Silviju azaidos iesaistīja Maija Kunaus no „Dižā Danča”. Valdis piemin arī Ēriku Mikelšteinu, kas zināja, kā cept un vārīt un kā pēc tautas deju mēģinājumiem radās ideja atbalstīt azaidus.

Uldis Amoliņš apstiprina – motivācija ir pienākums, lai uzturētu Centru. Pienākuma sajūta pret latviešu sabiedrību. Savas azaida gaitas Uldis uzsācis jau 1987. gadā kā zupu servētājs, zupu lējējs. Ar humoru piemin, ka nepalika specialitātē un sāka pasniegt arī kartupeļus un zivtiņas. Par grupas vadītāju nu jau darbojas septīto gadu, pēc tam, kad Edīte Āpše pierunājusi pārņemt vadību no Edmunda Baumaņa. Uldis kādus 20 gadus darbojoties arī Latviešu Centra Toronto valdē.

  

Šajā sezonā uz azaidu Zelta svētdienā bija atnākuši pāri par 200 cilvēkiem, kas ir daudz. Ja salīdzina ar citiem laikiem, maz. Sirsniņu azaidā laikapstākļi iegriezās nepatīkami, ar lielu sniegu. Grupa gaidīja pēdējā brīža atteikumus, bet beigās atnāca 176 drosminieki. Lieldienu azaids atkal pulcēja daudz ļaužu, bija pieprasīts, kopumā 231 ēdiena baudītājs. Ģimenes dienā šogad iekrita varāki sarīkojumi, uz azaidu bija atnākuši 132 Mātes dienas svinētāji.

Cerams būs cilvēki, kas nāks vietā un izpalīdzēs, saka Valdis Kauliņš. Ir jāorganizē, cik dāmas būs pie salātu servēšanas, svarīgi, lai cilvēki nāk un atbalsta. Vienmēr kāds ir vajadzīgs pie garderobes.

Arī Uldis Amoliņš atzīst, ka cilvēki palīgā nāk mazāk. Laiku pa laikam kāds aiziet. Būtu labi kāds profesionāls palīgs, kam ir pieredze ēdienu gatavošanā.

Ēšana ir svarīga dzīves bauda. Bagātīgi klāti galdi ir katros latviešu svētkos. Nāciet un baudiet ēdienu, atbalstiet darbu virtuvē. Šeit jūs noteikti gaida!

 

Baiba Reinfelde